Teksts, tekstils, trimda: Dzejnieks Klarks Kūlidžs ir teicis, ka valoda ir smalkākais mums pieejamais materiāls. Un tā nudien ir materiāls; Kūlidža izpratnē tā ir audums, membrāna vai tekstīlija, intīma vide, kurā mēs ieejam kā ādā. Ko nozīmē pievērsties valodas materialitātei? Kāda ir valodas materializācijas ētika (un estētika)? Vienā galā ir metaforas burtiskošana, kas ietver vājprātu vai fašismu; otrā galā - bet vai tas nudien ir otrs gals? - ir reliģijas rituāli kā transubstanciācija ar mērķi atbrīvoties no materiālā caur materiālo. Kur šajā kontinuumā - ja vien tas ir kontinuums - atrodas dzeja? Es pētu teksta un tekstila attiecības - tai skaitā faktu, ka tie nereti ir viens otra metafora - vienlīdz ar domāšanas un tekstila palīdzību. Naivā, hobija tipa pieejā aušanai un izšūšanai krustdūrienā, es burtiskoju valodas materialitāti, krāšņi izšujot burtus, radot viena vai divu vārdu vizuālus dzejoļus, kurus es nosūtu citiem, kas iesaistīti līdzīgos pētījumos: dzejniekiem, akadēmiķiem, draugiem. Šo dzejoļu saņēmējiem esmu lūgusi paust pārdomas par šo dāvanu (dzeja piedalās dāvināšanas un zagšanas, nevis apmaiņas ekonomikā), tās es apkopoju un izmantoju savā pētījumā par teksta, tekstila un trimdas attiecībām.
Lekcija notiks angļu valodā. Vakara otrajā daļā paredzēta diskusija un dzērieni.
Lūdzam apstiprināt savu ierašanos Andai Kļaviņai pa tālruni 26880458 vai epastu aklavina@yahoo.co.uk
|