Rokām darināts Latvijā
Māras Skujenieces lekcija
29.05.2008

Latvijas tēla veidošanā joprojām liela loma ir mūsu amatnieku darinātajiem suvenīriem. Ārzemniekus priecē roku darba augstvērtīgais sniegums un dabiskie, ekoloģiski tīrie materiāli. Tomēr jaunākās paaudzes arvien mazāk saista tradicionālā amatniecība: "Kuru tad vairs interesē monotoni aust vienu linu galdautu aiz otra?" Dizainere Māra Skujeniece risinājumu redz, savienojot Latvijas amatniecību ar augstvērtīgu dizainu.

Uzturoties e-text+textiles rezidencē Holandes dizaina dienu 2008 ietvaros, viņa tikās ar amatniekiem Rīgā un reģionos, lai meklētu iespēju kopā radīt dizaina lietas, kam noiets būtu Holandē. Šīs izpētes laikā Māra lūkoja atgriezties 'pie saknēm' - tekstilnozares, kas piedāvā iespēju strādāt ar vietējām izejvielām un sniedz "krāsu prieku", kas pietrūcis pēdējos gados pamatā strādājot ar keramiku. Neformālajā lekcijā Māra Skujeniece dalīsies novērojumos par Latvijas amatniecības nākotni, skatot to kontekstā ar patlaban vērojamo dizaina "pavērsienu uz amatniecību". Aktuālie jautājumi būs, kā savienot amatniecību ar industriālo ražotni un iesaistīt izstumtās sociālās grupas (lauku amatniekus, pensionārus u.c.).

Māra Skujeniece dzimusi Rīgā 1973.gadā. Vairāk nekā desmit gadus viņa dzīvo un strādā Amsterdamā. 2003.gadā viņa nodibināja savu studiju Skujeniece (www.skujeniece.com), kur viņa strādā pie savām roku darinātajām keramikas, interjera aksesuāru un mēbeļu kolekcijām. Viņas sadarbības projekti ir gan guļamistabas mēbeles uzņēmumam Nakts mēbeles un porcelāna galda piederumi Amsterdamas kafejnīcai De Bakkerswinkel, gan arī Knuta Skujenieka izstādes iekārtojums un interjera elementi augstu apbalvotajai mākslas instalācijai Milk.  Māra studējusi tekstildizainu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet vēlāk absolvējusi Cilvēks un vide nodaļu Eindhovenas Dizaina akadēmijā, kur patlaban arī pasniedz. Viņas diplomdarbs bija Latvijas etnogrāfijas un dabas iedvesmota interjera priekšmetu kolekcija Latviešu pamatelementi.

Māras Skujenieces rezidenci finansē Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā un Valsts Kultūrkapitāla fonds.